Dažādām dzīves situācijām

Katra cilvēka dzīves ikdiena ir saistīta ar dažādiem juridiskiem jautājumiem. Visbiežāk šos jautājumus spējam atrisināt paši, neiesaistot profesionālu palīdzību. Tomēr ir situācijas, kurās labāk vērsties pēc profesionāla padoma, tādējādi laikus novēršot cēloņus, kuru rezultātā var izveidoties tiesiskā neskaidrība un riski, nekā vēlāk cīnīties ar to sekām.

Pieredze

Šī ir viena no lietām, kurās negaidi šādu lietas pagriezienu. Lietas būtība: Persona no rīta nokavēja autobusu, tādējādi steigā, pat nepaspējot pabrokastot, paņēma nomā SIA “CityBee Latvija” automašīnu, lai paspētu uz lidostu un savu reisu. Persona pat neiedomājās, ka varētu izelpā varētu uzrādīt alkohola saturu. Rādījums pēc protokola bija 0,6440 promiles. Protams administratīvā pārkāpuma process un administratīvais sods. Zaudējumi automašīnai netika nodarīti. Tomēr stāsts ir par to, ka noslēgtajā nomas līgumā, līgumsods par automašīnas vadīšanu promiļu ietekmē ir 2000 euro.  Nepanākot risinājumu ārpus tiesas par samērīgu līgumsodu, SIA “CityBee Latvija” vērsās tiesā par līgumsoda piedziņu. Paskaidrojumā lūdzām samazināt līgumsodu līdz sapratīgam apmēram, jo uzskatījām, ka šāds līgumsods ir pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu. Atsaucāmies uz Patērētāju tiesību aizsardzības normām. Pirmās instances tiesa SIA “CityBee Latvija” prasību noraidīja, norādot, ka piemērojot līgumsodu, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedz likumdevēja noteikto maksimālo naudas soda apmēru par šādu pārkāpumu, tiesa atzīst, ka prasītāja nav rīkojusies labticīgi, līgumsoda apmērs ir nesamērīgs un šādi līguma noteikumi ir uzskatāmi par netaisnīgiem. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. panta vienpadsmitā daļa paredz, ka strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos līguma noteikumus. SIA “CityBee Latvija” iesniedza apelācijas sūdzību. Otrās instances tiesa atteicās ierosināt apelācijas tiesvedību, ja visi trīs vienbalsīgi atzīst, ka nepastāv neviens no šā Civilprocesa likuma 440.2 pantā minētajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem. (Tiesvedība 2025. gada februāris – decembris).

 

Šis stāsts man paliks atmiņā. Stāsts ir par formālu un paviršu attieksmi no ierēdņu puses. Pie manis izmisusi atnāca 82 gadus veca kundze. Viņa man rāda paziņojumu no tiesas ar kuru tiesa informē, ka ir saņemts zvērinātas tiesu izpildītājas pieteikums par izsoles akta apstiprināšanu un nekustamā īpašuma (zemes gabals pie jūras) nostiprināšanu uz ieguvēja vārda. Zemes gabals pieder viņas dēlam, kurš kopš 1989. gada dzīvo ārvalstīs un atstājis mātei pilnvaru lietu kārtošanai. Zvanīju zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš norādīja, ka īpašums izsolīts uz Valsts ieņēmuma dienesta lēmuma pamata. Par ko nodokļu parāds šāda informācija zvērināta tiesu izpildītāja rīcībā nav. Māte ir maksājusi nekustamā īpašuma nodokli un nav zināms par ko ir nodokļu parāds.

Nākamajā dienā sieviete aizgāja uz Valsts ieņēmumu un noskaidroja, ka nodokļu parāds ir kapitāla pieauguma nodoklis no nekustamā īpašuma pārdošanas. Tautā šo nodokli sauc par “spekulantu nodokli”. Patiesībā sieviete dēla vārdā ar Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku palīdzību likumā noteiktā kārtībā un termiņā bija iesniegusi kapitāla pieauguma deklarāciju un likumā noteiktā termiņā no sava konta nodokli bija samaksājusi, mērķī norādot “nekustamā īpašuma pārdošanas nodoklis”. Valsts ieņēmumu dienests norādījis, ka mērķī nav norādīts nekustamā īpašuma īpašnieka vārds un uzvārds un tādējādi šis nodoklis uzrādījās kā nodokļu pārmaksa konkrētai personai, kura veikusi nodokļa maksājumu. Valsts ieņēmumu dienests esot sūtījis informāciju par nodokļu parādu uz adresi, kur zemes īpašnieks kādreiz 1989. gadā bija pierakstīts un publicējis sludinājumu Latvijas Vēstnesī. Likumā noteiktā kārtībā viss esot izdarīts pareizi.

Tomēr man šis stāsts par Valsts ieņēmuma dienesta rīcību šķiet visai dīvains. Vispirms jau norādāms, ka kapitāla pieauguma deklarāciju uz pilnvaras pamata ar Valsts ieņēmuma dienesta ierēdņu palīdzību iesniedza pilnvarotā persona un pie kapitāla pieauguma deklarācijas tiek pievienots gan pirkuma līgums, kuru slēgusi pilnvarotā persona, gan pilnvara. Valsts ieņēmuma dienesta ierēdnim pietiek aplūkot dokumentus, kas pievienoti deklarācijai un veikt rūpīgu pārbaudi par nodokļu nomaksu. Tā vietā Valsts ieņēmumu dienests sūta vēstuli uz adresi, kas nekad nav bijusi “nodokļa parādnieka” īpašums un nekad nav bijusi “nodokļa parādnieka” deklarētā dzīvesvietas adrese, bet mātes īpašums, kurš turklāt pārdots pirms 13 gadiem.  Šajā īpašumā “nodokļa parādnieks” uzturējās tikai dažus mēnešus 1989. gadā.  Tā vietā, lai paskatītos savā sistēmā pievienotos dokumentus, uzrakstītu vēstuli pilnvarotai personai, Valsts ieņēmumu atrod 36 gadus vecu ierakstu par personas pieraksta vietu 1986. gadā un publicē paziņojumus Latvijas Vēstnesī.

Stāsts noslēdzās laimīgi un šajā stāstā palīdzēja zvērināts tiesu izpildītājs, kurš uzrakstīja Valsts ieņēmumu dienestam vēstuli ar lūgumu paskaidrot šo situāciju, proti, ka ir uzrādīts maksājuma apliecinājums par nodokļa nomaksu. Valsts ieņēmumu dienests atcēla lēmumu par nodokļu parādu. Pēc zvērināta tiesu izpildītāja pieteikuma tiesai, tiesa pieteikumu noraidīja un zemes gabala atsavināšana tika veiksmīgi novērsta.  Pieminēšanas vērts ir, ka šajā lietā tika arī rakstīts ģenerālprokuratūrai, Valsts ieņēmumu dienestam un tiesai un tikai viens ķēdes posms – zvērināts tiesu izpildītājs izdarīja vairāk nekā prasa likums.

Šajā stāstā mācība ir tāda, ka mērķī ir jānorāda personas vārds un uzvārds par ko tiek maksāts nodoklis un drošības pēc Latvijas Vēstnesī pie sludinājumiem ievadiet atslēgasvārdu – savu vārdu un uzvārdu, lai varētu sekot visām valsts oficiālajām publikācijām Latvijas Vēstnesī, kas attiecas uz konkrēto personu. (Juridiskā palīdzība 2025. gada septembris – 2025. gada decembris).

 

Dažādu iemeslu dēļ, cilvēki nav sakārtojuši jautājumus, lai īpašums būtu reģistrēts zemesgrāmatā. Sarežģījumi rodas arī tādēļ, ka trūkst dokumentu, tie ir nozaudēti, dokumenti nav atrodami arhīvā, mirusi persona no kā īpašums iegādāts, iegādāts īpašums, kas nekad nav bijis reģistrēts zemesgrāmatā. Tādējādi personām jāvēršas tiesā ar prasību par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu. Tiesas spriedums ir tiesisks pamats, lai īpašuma tiesības reģistrētu zemesgrāmatā. Arī šajā lietā pircējs 2008. gadā iegādājās īpašumu, kas nebija reģistrēts zemesgrāmatā. Visi iepriekšējie dzīvokļa īpašnieki (valdītāji) bija miruši, bet kolhozs no kā iepriekšējais īpašnieks īpašumu ieguva bija likvidēts. Tādējādi tika celta prasība par īpašuma tiesību atzīšanu uz ieilguma pamata. Tiesa apmierināja prasību un atzina personai īpašuma tiesības uz īpašumu un persona varēja reģistrēt zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu. (Tiesvedība 2024. gada jūlijs – 2024. gada decembris).

 

Kopīpašums uz nekustamo īpašumu visbiežāk veidojas mantošanas vai dāvinājuma ceļā. Katram kopīpašniekam ir veto tiesības un būtībā tā ir neērtība un apgrūtinājums visā tā sastāvā. Šajā situācijā kopīpašums izveidojās, pamatojoties uz 1979. gada 18. maija pirkuma pārdevuma līgumu, kur viena puse iegādājās vienu aritmētisko pusi no dzīvojamās mājas, vienu klēti un vienu pusi no kūts. Pavisam kopā uz zemes vienības bija deviņas būves. Īpašumu nebija iespējams ierakstīt zemesgrāmatā, jo otrās puses (domājamās daļas) īpašniece īpašumā neielaida Valsts Zemes dienesta speciālistu, kuš varētu veikt būvju kadastrālo uzmērīšanu un, lai šie dati būtu izmantojami ierakstīšanai zemesgrāmatā.  Kopīpašuma īpašniece vērsās tiesā ar prasību – uzlikt par pienākumu otrai kopīpašniecei  nodrošināt Valsts zemes dienesta būvju kadastrālās uzmērīšanas speciālista iekļūšanu nekustamajā īpašumā, kurš nodrošinātu netraucētu kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanu nekustamajā īpašumā. Neskatoties uz to, ka starp kopīpašniekiem pastāvēja strīds paaudzēs t.i. kopš 1981. gada, starp pusēm šajā lietā izdevās panākt izlīgumu un to apstiprināt ar tiesas lēmumu. Klientei tika nodrošināta iespēja, lai Valsts Zemes dienesta speciālists īpašumā varētu veikt kadastrālo uzmērīšanu un klientei izdevās noslēgumā ierakstīt būves zemesgrāmatā. Protams, šajā lietā paralēli bija strīdus situācija ar vietējās pašvaldības būvinspektoru, kurš izdomāja konstatēt patvaļīgo būvniecību īpašumā, bija problēmas ar otru kopīpašnieku, kura nevēlējās pildīt tiesas lēmumu  un protams tika likti šķēršļi īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā. (Tiesvedība 2021. gada maijs – 2023. gada janvāris, īpašumu uzmērīja 2023. gada jūlijā un īpašums zemesgrāmatā pilnībā tika ierakstīts 2024. gada oktobrī).

Veiksmīga pārstāvība tiesvedībā par vienkāršotās procedūras prasību pret atbildīgo transportlīdzekļu vadītāju par naudas piedziņu saistībā ar ārstēšanas izdevumiem un juridiskajiem izdevumiem, kurus nesedza apdrošinātājs, kurš apdrošināja transportlīdzekļa vadītāja civiltiesisko atbildību (OCTA). Pirmās instances tiesa apmierināja prasību par  naudas piedziņu saistībā ar ārstēšanas izdevumiem un piedzina ar advokāta izdevumus, bet noraidīja prasību par juridiskajiem izdevumiem. Spriedums netika pārsūdzēts, jo advokāta izdevumi pārsniedz ar lietas vešanu saistītos izdevumus uz kuru pēc Civilprocesa likuma var vērst piedziņu, tādējādi tiesvedība klientam nesasniedz mērķi (Tiesvedība 2020. – 2022. marts un pirmās instances spriedums stājies likumīgā spēkā).

 

Arī bezcerīgās lietās ir panākts pozitīvs risinājums. 2020. gadā pie manis vērsās pēc palīdzības kliente, lai atgūtu īpašuma tiesības uz dzīvojamo māju, kurā viņa dzīvoja ar ģimeni. Lietas būtība: lai nevērstu piedziņu uz vienīgo mājokli, kurā viņa dzīvoja, viņa 2004. gadā sarunāja ar cilvēku, kurš aizņemsies no kredītiestādes līdzekļus un dzēsīs viņas parādus. Lai nodrošinātu prasītājas un viņas vīra saistību izpildi tika norunāts, ka nekustamā īpašuma tiesības  uz īpašumu zemesgrāmatā tiks reģistrētas atbildētājam, savukārt atbildētājam būs  jāveic nekustamā īpašuma atdalīšana un jauna  nekustamā īpašuma reģistrācija zemesgrāmatā. Tika mutiski  norunāts, ka pēc atdalīšanas jaunais īpašums paliks atbildētāja īpašumā, kas būtu kā saistību izpilde par samaksāto parādu, savukārt nekustamā īpašuma tiesības tiks reģistrētas atpakaļ prasītājai. Prasītāja reģistrēja īpašuma tiesības atbildētājam, kurš veica nekustamā īpašuma atdalīšana un jauna  nekustamā īpašuma reģistrācija zemesgrāmatā, bet īpašuma tiesības nereģistrēja atpakaļ prasītājai, līdz ar to neizpildot solījumu. Prasītāja visus gadus arī maksāja atbildētāja vietā kredīta maksājumus. Īpašuma tiesības atgūšanai iestājās noilgums, tādējādi vienīgais risinājums bija vērsties tiesā par parāda piedziņu. Tiesvedība noslēdzās ar izlīgumu, kurā kliente atguva īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (Tiesvedība 2020. – 2021. aprīlis).

 

Veiksmīga pārstāvība tiesvedībā par pienākuma uzlikšanu izpildīt noteiktas darbības. Dzīvokļu īpašnieku biedrība atteicās izsniegt Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolu un dzīvokļa īpašnieks bija spiests vērsties tiesā. Pirmās instances tiesa apmierināja prasību un piedzina tiesāšanās izdevumus t.sk. advokāta izdevumus (Tiesvedība 2020. oktobris – 2021.gada janvāris).

 

Veiksmīga pārstāvība tiesvedībā par pienākuma uzlikšanu izpildīt noteiktas darbības. Pārdevēja pārdeva pircējam savu nekustamo īpašumu, tomēr pircējs dokumentus zemesgrāmatā nebija iesniedzis. Tā kā pircējs nebija nokārtojis īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, pārdevēja joprojām bija atzīstama par nekustamā īpašuma īpašnieci un saņēmusi brīdinājumus par komunālo pakalpojumu apmaksu. Pārdevēja bija spiesta vērsties tiesā ar lūgumu uzlikt par pienākumu pircējam reģistrēt zemesgrāmatā savas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu. Pirmās instances tiesa apmierināja prasību un piedzina tiesāšanās izdevumus t.sk. advokāta izdevumus (Tiesvedība 2020. maijs – 2020.gada oktobris).

 

Pārstāvība tiesvedībā saistībā ar zaudējuma piedziņu par ceļu satiksmes negadījumu. Prasības pamatā bija ceļu satiksmes negadījums, kuru izraisījis velosipēda vadītājs, braucot pa veloceļu pretēji noteiktajam braukšanas virzienam, nedodot ceļu transportlīdzeklim, kā rezultātā transportlīdzekļa vadītājs uzbrauca velosipēdistam un tika bojāts transportlīdzeklis. Prasības summa bija 1609,11 euro. Tiesvedība noslēdzās ar izlīgumu, kur puses izlīga par summu 729,91 euro apmērā, turklāt ar samaksu četru mēnešu laikā. (Tiesvedība 2018. gada nogale – 2019. gada maijs).

 

Pārstāvība tiesvedībā par kopīpašuma izbeigšanu.  Starp pusēm 2019. gada 15.janvārī tika panākts izlīgums ar kuru puses vienojās par kopīpašuma sadali (Tiesvedība 2019. gadā).

 

Nekustamā īpašuma pirkuma līguma sagatavošana virknei klientu.

Dzīvojamo telpu īres līguma sagatavošana virknei klientu, palīdzība nodokļu jautājuma sakārtošanā.

Juridiskā palīdzība nekustamā īpašuma pārdošanā vairāku desmitu tūkstošu apmērā, kas ietvēra kopīpašuma tiesiskās attiecības, lauksaimniecības zemes tiesisko statusu un nodokļu jautājumus (2014. gada nogale).