Valsts pārvalde un administratīvās tiesības

Esmu ieguvusi pieredzi, pārstāvot komersantus dažādās tiesiskās situācijās attiecībās ar valsts pārvaldi. Ievērojamu pieredzi esmu guvusi, risinot dažādas tiesiskas situācijas ar ostas pārvaldi.

Pieredze

Personai ārsts 29.04.2021. izsniedza sākotnējo darbnespējas lapu A un pēc tam izsniedza darbnespējas lapu B. Darbnespējas lapu noslēdza 12.10.2021. un jāstājas darbā darbiniekam bija 13.10.2021. Būtiski atzīmēt, ka darbinieks slimošanas laiks tika sasniegts maksimālais termiņš 26 nedēļas par kuru slimības pabalstu piešķir un izmaksā.  Tajā laikā bija izsludināta ārkārtas situācija saistībā ar Covid-19. Persona 13.10.2021. saslima ar Covid-19 un ārsts 13.10.2021. atvēra jaunu darbnespējas lapu A.  Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas pieprasījuma ārsts anulēja jauno atvērto darbnespējas lapu un izsniedza B darbnespējas lapu, kas bija sākotnējas 29.04.2021. darbnespējas lapas turpinājum kā rezultātā personai bija jāatmaksā saņemtā slimības nauda. Ģimenes ārsta darbību rezultātā persona vērsās tiesā pret Veselības inspekciju ar lūgumu uzlikt par pienākumu Veselības inspekcijai uzdot ārstniecības personai anulēt izsniegtās 13.10.2021., kas ir sākotnējās lapas 29.04.2021. turpinājums un tā vietā atstājot 13.10.2021. izrakstīto darbspējas lapu A darbnespējas lapas ar sākuma datumu 13.10.2021. Pirmā un otrā instances tiesa pieteikumu norādīja. Tālāk persona vērsās Augstākajā tiesā. Augstākā tiesā ierosināja 10.04.2024.kasācijas tiesvedību, bet diemžēl apgabaltiesas instances spriedumu atstāja negrozītu. Jāatzīst, ka advokāti nepārliecināja Augstākās tiesas argumenti un diemžēl arī netika atbildēts uz vienu no kasācijas sūdzības argumentu, proti, nav atbildēts uz jautājumu saistībā ar Administratīvā procesa likuma 5.pantā norādīto privātpersonas tiesību ievērošanas principu. Tas nozīmē, ka iestādei, lemjot par privātpersonai nelabvēlīga administratīvā akta izdošanu, un tiesai to kontrolējot, pamatotu šaubu gadījumā tās jātulko par labu indivīdam. Konkrētajā gadījumā šajā dzīves situācijā tiesiskais regulējums nebija un pirmā un otrā instances tiesa piemēroja analoģiju, savukārt Augstākā tiesa norādīja, ka analoģijai nav pamata. Tiesvedības rezultātā tika izstrādi un pieņemti jauni Ministru kabineta noteikumi, kur šī tiesiskā situācija ir noregulēta – viena darbnespējas gadījuma laikā iestājoties citam darbnespējas cēlonim vai arī noslēdzoties vienam darbnespējas gadījumam, bet iestājoties citam darbnespējas gadījumam un turpinoties kopējam darbnespējas periodam, turpināma pirmreizēji izsniegtā darbnespējas lapa, izņemot slima bērna kopšanas gadījumu, ja mainās bērna slimības diagnoze.[..]. Noslēdzot domu un galvenā atziņa – ja Jums ir sanācis tā, ka darbnespējas lapa ir noslēgta un nākamajā dienā ir sanācis atkal saslimt, tad sarunājiet ar darba devēju, paņemiet atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas un atveriet darbnespējas lapu tā, lai ir pārtraukums starp noslēgto darbnespējas lapu un jauno darbnespējas lapu. (Administratīvā akta apstrīdēšana iestādē un tiesvedība visās instances (2022. gada marts – 2025.gada marts).

Sekmīgi apstrīdēts administratīvais akts ar kuru Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija atzina, ka bērnam nav medicīnisko indikāciju speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta transporta izdevumu kompensēšanas saņemšanai. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija konstatēja, ka ir pamats sniegt bērnam atzinumu par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību. Šajā lietā tika apstrīdēts arī atzinums, ka bērnam nenoteica medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai un šajā daļā ir nelabvēlīgs rezultāts. Šī lieta ir palikusi atmiņā ar to, ka pēc Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmuma, Rīgas Sociālais dienests atteica piešķirt pavadoņa pakalpojumu, jo invaliditātes informatīvajā sistēmā nav ieraksts par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību. Jautājums tika atrisināts un klients saņēma pavadoņa pakalpojumus (Administratīvā akta apstrīdēšana iestādē un tiesvedība pirmajā instancē (2021. gada augusts – 2022.gada decembris).

Sekmīgi apstrīdēts administratīvais akts par piemēroto nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi. Minētais administratīvais akts tika atcelts un izdots jauns administratīvais akts, nosakot lielāku nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi (Administratīvā akta apstrīdēšana iestādē 2017. gads).

Veiksmīga sadarbība ar ostas pārvaldi, sakārtojot dažādus juridiska rakstura jautājumus saistībā ar komercdarbību ostā (2016. gads).

Panākta zaudējumu atlīdzināšana saistībā ar valsts pārvaldes prettiesisku lēmumu. Zaudējumi atlīdzināti ar iestādes lēmumu (2015. gads).

Sekmīgi apstrīdēts administratīvais akts par notikušo nelaimes gadījumu darbā. Minētais administratīvais akts tika atcelts un tika atzīts, ka notikušais negadījums darbā nav nelaimes gadījums darbā (Administratīvā akta apstrīdēšana iestādē 2013. gads).

Sekmīgi apstrīdēts administratīvais akts daļā, ar kuru Valsts darba inspekcija izdeva rīkojumu par to, ka jāņem vērā visi darba vides riska faktori, veicot darba vides riska novērtējumu (LR MK noteikumu Nr.660 15. punkts) (Administratīvā akta apstrīdēšana iestādē 2012. gads).